Saule... un Cirks

     * Saule. Bija patīkami silts un saulains laiks. Un pēc ilgiem laikiem man bija neplānota iespēja (parasti saplānoju rosīgu nēsāšanos pa darīšanām tais reizēs, kad izdodos no mājas bez bērniem) nesteidzīgi kādu brīdi pastaigāties pa pilsētu. Tas bija tiešām baudījums mierīgi klīst, vērot cilvēkus un vienkārši baudīt to, ka mani neviens nerausta un man nav ar patstāvīgu trauksmes sajūtu jācenšas paredzēt katrs nākamais bīstamais bērnu solis, vai jācīnās par to, ka pie ielas ir jādod roka un ejam uz priekšu un es nevienu nestiepšu - tam mums ir kājiņas, ar ko iet utt., utt.... Kaifīgs miers!  Patīkamas atmiņas! :)

     * Aizbildņa pilnvara. Tīri praktiska un noderīga nianse. Plānoju vasarā atvaļinājumā laikā ar bērniem aizbraukt ārpus LV robežas. Ar meitu viss ir vienkārši - viņa ir ierakstīta pasē. Bet dēls pagaidām ir aizbildnībā un līdz ar to mani interesēja, kādi dokumenti vajadzīgi, lai uz robežas nerastos problēmas pierādīt to, ka man ir tiesības ar bērnu kurp doties. Tātad - man kā aizbildnim ir vajadzīgs spriedums par aizbildnības apstiprināšanu (vislabāk sadabūt saīsināto variantu uz vienas lapas) un sprieduma tulkojums. Minētos dokumentus sasien kopā un legalizē ĀM, uzliekot "Apostille".

     * Zvaigzne ABC Outlet. Patīkams atklājums. Uz Vaļņu ielas atvērts grāmatu veikals, kurš pārsteidz ar tiešām zemām cenām. Nenoturējos un iepirku 3 grāmatiņas bērniem. Labi tomēr, ka to atklāju mēneša beigās. :) Bet grāmatu mīļotājiem noteikti iesaku ielūkoties.

     * Cirks. Man bija jāpiedalās vienā tiesas sēdē kā lietā iesaistītās personas pārstāvim (klaunam?). Tiesas ēku atradu bez problēmām, vajadzīgo zāli jau ar problēmām (man vajadzēja zināt, ka gaitenis ar vajadzīgo telpu slēpjas aiz durvīm ar uzrakstu Arhīvs). Tālāk sekoja 30 minūšu ilga gaidīšana, līdz arī tiesnesis izdomāja ierasties. Uz manu jautājumu, vai tas ir normāli, prasītāja pārstāve atbildēja apstiprinoši. Gadoties, ka nākas gaidīt stundu un tad uzzināt, ka tiesnesis vispār neieradīsies slimības dēļ. Njā...Mums paveicās. Tiesnese bija jauna sieviete, kuras kaislība uz sauļošanos kādu brīdi man lika apsvērt domu par viņas piederību citai rasei. :)

     Tālāk sekoja tiesas sēde, kas ilga 10 (!!!) minūtes, kuru laikā tiesnese centās maksimāli ātri izpildīt nepieciešamo procedūru - vispirms nolasīja mūsu tiesības tik ātri, ka es pusi vispār nesapratu. Tad uzdeva jautājumus, uz kuriem vajadzēja arī man atbildēt pieceļoties. Tā nu izpildīju vingrinājumus celties - sēsties, lauzot galvu, kā īsti juridiski pareizi jāatbild, uz to ko prasa (ātri nomurmina). Līdz beigās paziņoja, ka tiesa ir apdomājusies un spriedumu var saņemt pēc divdesmit dienām.

Šķiet nevienu neinteresēja lieta pēc būtības - tik tad atkal jautājums, kāpēc vajadzīgi 11 mēneši no pieteikuma līdz spriedumam lietā, kas skaitas prioritāra un būtiski ietekmē kāda maza cilvēkbērna dzīvi. Un vispār...

     * Emīls. Veikals. Mazs (man svešs) puika vecumā ap 4-5 gadiem. Saprotamā kārtā visiem bija iespēja dzirdēt, ka viņš ir Emīls, jo tika apsaukts, ik pa brīdim cenšoties ierobežot zēna brīvības un pasaules iepazīšanas izpausmes, un rezultātā piedraudēja ar izrēķināšanos mājās. Spītība un vēlme kaut ko bakstīt un urķēties identiska. Man jau šķita, ka man ir īsts Emīls. :)