Bright Star

     Noskatījos vēl reiz (pirmajā reizē pa diognāli skatījos) šo skaisto, smeldzīgo filmu par dzejnieku Džonu Kītsu un viņa pirmo un pēdējo mīlestību Feniju. Skaisti tērpi, skaistas, tīras attiecības. Kā oāze mūsdienu samaitātības kulta pasaulē. Skaistums, kas aizrauj un pārņem.

     Pārsteidza patiesums un tas, cik ļoti emocijas tiek izdzīvotas neslēpti un dziļi. Es nemāku tā dzīvot. Diemžēl... Filma ir tik izjusta, ka tā sagūsta uz laiku un sajaucas ar pagātnē piedzīvotajām kaut kur sen jau noraktajām smeldzīgajām izjūtām. Drāma. Dīvaini, ka sāpes un pārdzīvojums ir daudz krāsainākas nekā prieks. Ne velti tās biežāk dzejai ir mūza.

     There is a holiness to the hearts affections, which you know nothing about!