Pilnībā apmaksāti kompensējamie medikamenti bērniem

Kā jau iepriekš esmu šeit rakstījusi, tad vienam manam bērnam ir C hepatīts un plānojas ārstēšana. Biju nolēmusi, ka to uzsākt varētu gadā, kad bērnam paliks 7 gadi. Vispār ārstēšanu uzsākt var no 6 gadu vecuma un pēc ārstes teiktā jo ātrāk, jo labāk tāpēc, ka tad tā ir efektīvāka un ar mazākām blakusparādībām, kuras vispār var būt tiešām smagas līdzīgi kā ķīmijterapijas gadījumos. Viens no galvenajiem šķēršļiem mums, lai uzsāktu ārstēšanu, ir finansiālais aspekts, jo valsts kompensē tikai 75% medikamentu izmaksas, bet atlikušie 25% var būt līdz 200 Ls mēnesī. Un galu galā man principa pēc šķita netaisnīgi, ka valsts nekompensē bērniem pilnībā. Pagājušā gada rudenī tika vākti paraksti par to, lai hepatīta ārstēšanos kompensētu pilnībā visiem. Parakstus savāca, iesniedza Saeimā, bet finansējums tā arī tam netika piešķirts un nekas nemainījās. Pirmo vēstuli es rakstīju pagājušā gada augustā Hepatīta biedrībai, jautājot, vai sarunās ar politiķiem tiek īpaši akcentēti bērni. Atbildēja, ka bērnus īpaši neizdala. Zinu, ka BKUS mediķi sarunās ar VM centās panākt, lai bērniem būtu šis finansējums nodrošināts 100% apmērā - diemžēl neveiksmīgi.  Laiks gāja uz priekšu un es nolēmu vērsties pie varas pārstāvjiem. ->

Hronoloģisks sarakstes izklāsts:
Mana vēstule, kuru 4. aprīlī izsūtīju, bija šāda:

Labdien!

Ņemot vērā, ka situācija ir netaisnīga un apdraud daudzu bērnu dzīves, nolēmu vērsties ar aicinājumu pie valsts varas pārstāvjiem, un ceru, ka mani kāds tomēr sadzirdēs.

Runa ir par bērniem un valsts līdzekļu piešķiršanu kompensējamo medikamentu nodrošināšanai, un konkrēti manā gadījuma C hepatīta ārstēšanai, kas ir ilgstošs un dārgs process.

Manam adoptētajam bērnam zīdaiņa vecumā uzrādījās C hepatīta antivielas bioloģiskās mātes slimības dēļ, kuras, kā tas reti gadās (~5%), laika gaitā rezultējās ar diagnozi hronisks C hepatīts. Šobrīd bērnam ir jau 6 gadi un hepatoloģe, pie kuras ir uzskaitē, runā par to, ka būtu jāsāk domāt par ārstēšanu, jo C hepatīts ir slimība, kas pati no sevis nepāriet, un bērni ārstēšanu panes vieglāk un tā ir veiksmīgāka. Bet... izrādās, ka uz bērniem attiecas tie paši noteikumi, kas uz pieaugušajiem un valsts kompensē tikai 75% medikamentu izmaksas. Un diemžēl tie 25% veido pārāk lielu summu, kuru es, kā vientuļā māte, nevaru atļauties. Tā kā esmu arī adoptētāju un aizbildņu biedrības "Azote" vadītāja un aktīvi iesaistos dažādu ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu problēmjautājumu risināšanā, tad labi zinu, ka diemžēl lielai daļai bez vecāku gādības palikušo mazuļu uzrādās C hepatīta antivielas un pastāv risks būt inficētiem ar šo slimību. Ārstēšanas augstās izmaksas ir viens no galvenajiem iemesliem, kas biedē adoptētājus šīs slimības sakarā, un izrietoši šiem bērniem ir stipri mazākas iespējas nonākt ģimenē.

Tai pašā laikā zināms, ka šo inficēto bērnu skaits nav tik liels, lai arguments par ierobežoto valsts budžetu būtu iederīgs, liedzot bērniem bezmaksas ārstēšanu no šīs nopietnās dzīvību apdraudošās slimības.

Man ir trīs bērni, kuriem visiem ir kādas nopietnas veselības problēmas. Salīdzinājumam citam bērnam ir diagnosticēts augšanas hormona deficīts, kas nerada tādus veselības un dzīvības draudus kā C hepatīts un kura gadījumā medikamenti kopumā izmaksā daudz reižu dārgāk, tomēr tos valsts kompensē. Paldies par to! Tomēr, salīdzinot šīs diagnozes, man valsts attieksme pret manu ar C hepatītu slimo bērnu šķiet netaisnīga. Tāpēc mans aicinājums būtu attiecībā uz C hepatīta ārstēšanu bērnu gadījumā lemt par izņēmumu un piešķirt līdzekļus nepieciešamo medikamentu kompensēšanai 100% apmērā.

Ar cieņu


Pirmā man atbildēja Circene:

Ingrida Circene


Tad ministru prezidenta kanceleja atbildēja, ka iesniegums saņemts un reģistrēts un ka prasīs atbildi VM. Vairāk no viņiem neko neesmu saņēmusi.

Maija sākumā FM attapās, ka jāatbild:

Finanšu ministrija ir saņēmusi un atbilstoši kompetencei izskatījusi Jūsu 2013.gada 5.aprīlī elektroniski iesniegto vēstuli par nepieciešamo medikamentu kompensēšanu 100% apmērā ar C hepatītu slimo bērnu gadījumā.

Vēlamies pateikties par Jūsu izteikto viedokli un piedāvāto risinājumu saistībā ar minēto jautājumu.

Attiecībā uz jautājumu par valsts budžeta apmaksāto medikamentu nodrošināšanu pacientiem vēlamies informēt, ka Veselības ministrijas pamatbudžetā tiek plānoti valsts budžeta līdzekļi, lai nodrošinātu iespēju pacientiem iegādāties zāles un medicīniskās ierīces, kuru iegādes izdevumus atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumiem Nr.899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība" daļēji vai pilnībā sedz no likumā par valsts budžetu kārtējam gadam zāļu iegādes izdevumu kompensācijai piešķirtajiem līdzekļiem.

Jāatzīmē, ka izlietoto līdzekļu apmērs zāļu iegādes izdevumu kompensācijai laika posmā no 1999.gada līdz 2012.gadam ir ievērojami pieaudzis. 2013.gadā minētajam mērķim Veselības ministrijas budžetā plānoti līdzekļi 78 090 700 latu apmērā.

Vēlamies atzīmēt, ka Veselības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde veselības nozarē un ministrijas funkcijās ietilpst veselības politikas izstrādāšana un īstenošana, tai skaitā farmācijas jomā, koordinējot, analizējot un sniedzot priekšlikumus par zāļu kompensācijas sistēmas attīstību un racionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu par zālēm. Līdz ar to Veselības ministrijas kompetencē ir jautājumu risināšana saistībā ar zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensāciju pacientiem, tai skaitā ar C hepatītu slimajiem bērniem.

9. maijā saņēmu VM atbildi, kur pievienoju pielikumā. Par to es biju nikna un viņiem atbildēju:

Labdien!

Uz to man, protams, neviens neko vairs neatbildēja. Bet nu tā atbilde, manuprāt, bija klaja ņirgāšanās - diez kur jāiegūst izglītība un kādām problēmām jābūt, lai nepamanītu, ka es runāju tieši par BĒRNIEM.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, kurai ir veselības apakškomisija un arī es sūtīju savu vēstuli, man neko neatbildēju. Ņēmu telefonu un zvanīju -  tas bija 14. maijā. Vispirms viņi centās iegalvot, ka bērniem viss tiek apmaksāts (tas katram normālam cilvēkam šķiet loģiski), pēc tam atsaucās uz savu lielo sasniegumu, ka iesnieguši MK grozījumus, kas paredz 90% kompensāciju un visticamāk tiks apstiprināts. Uz tā fona viņi jūtas kā varoņi un mana sīkā vajadzība tur neierakstās. Teica, ka pašvaldībai man ir jāpalīdz. (Sen zināmais, ka pašvaldības visu noveļ uz valsti un valsts uz pašvaldību - un visiem labi :)) Tā kā cita sakarā sanāca būt sociālajā dienestā, tad uzjautāju par pašvaldības iespēju man palīdzēt - atbildēja, ka viņi kompensē tikai 100 Ls gadā medikamentiem. Saeima solīja arī man rakstiski atbildēt, bet tā arī neesmu saņēmusi. Es naivi cerēju, ka iekļaus kādā sēdē šo jautājumu un mani pieaicinās. Klusums. Likums par termiņiem, kuros ir jāatbild uz vēstulēm acīmredzami ir plaši ignorēts. Joprojām esmu nikna par to attieksmi. Kad runā par bērniem, visi izliekas par beigtiem. Es vēl varu saprast, ka negrib pilnībā kompensēt visiem pieaugušajiem, jo tur liela daļa narkomāni utml. (kas gan lieliski klasificējas mazturīgo statusam un ir tiesīgi saņemt 100% kompensāciju), bet bērniem tak tam būtu jābūt pašsaprotamam. Atceros to ekspozīciju pie Saeimas pagājušā gada rudenī - stāsts par pusaudzi, kurš ķirurģiskas manipulācijas laikā inficējās un pēc tam tēvs skolotājs bija spiests doties strādāt uz ārzemēm, lai apmaksātu ārstēšanos...

Tad es cerēju uz kādu atsaucību mediju vidē - diemžēl žurnālistiem, šis jautājums šķita saistošs tikai tad, ja es publiskojos (ko nevēlos, lai pasargātu bērna privāto telpu). Gala beigās sižetu veidot piekrita LR, bet viņiem arī interesantāks par C hep. problēmu šķita jautājums par adopciju, kas arī atspoguļojas raksta nosaukumā. Paldies par to pašu.
http://www.lsm.lv/lv/zinas/latvija/nemiera-ar-valsts-atbalstu-adoptetu-tachu-slimu-bernu-vecakiem.a58581/

Septembrī Saeimā atgriezās Vienotības deputāte Liene Liepiņa, ar kuru man ir veiksmīga sadarbība Alternatīvās bērnu aprūpes alianses darbības ietvaros. Vērsos pie viņas pēc palīdzības. Man bija doma rudenī atkal rakstīt Saeimas komisijai. Kā rakstīju Lienei: Īsti padoties tomēr vēl neesmu gatava, kaut nekādas cerības vairs neloloju. Man tomēr šis šķiet principiāli svarīgs jautājums.

Liene apdomāja to visu un uzreiz teica, ka konkrētas slimības medikamentu kompensācijai izdalīt bērnus nav laba doma, jo tas var būt pamats, lai citi vērstos Satversmes tiesā (tā diskriminācija, par kuru bija minēts VM komentārā) un tāpēc to jautājumu vajadzētu risināt savādāk - kā medikamentu kompensāciju 100% apmērā bērniem visu kompensējamo medikamentu gadījumā. Viņa tikās ar veselības ministri un par šo jautājumu runāja. VM atbilde esot bijusi, ka viņi pilnībā piekrīt un plānojot to ieviest. Pēc laika atkal uzjautāju Lienei, vai ir kādi jaunumi par šo, un viņa atkal runāja ar ministri. Nu jau ministrija konkrētāk solīja.

4. novembrī Saeima apstipināja Veselības ministrijas apakšprogrammai 33.03.00 "kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšana" Ls 1 400 029 bērnu kompensējamo medikamentu 100% apmaksai. Nepacietībā gaidīju VM paziņojumu. Uzrakstīju jautājumu viņu lapā pēc trīs dienām, uz ko atbildēja, ka Veselības aprūpes 2014. gada budžeta projektā ir iekļauta iniciatīva bērniem kompensējamos medikamentus apmaksāt 100% apmērā. Pēc Likuma par 2014. gada budžeta apstiprināšanas, tiks veikti nepieciešamie grozījumi Ministru kabineta noteikumos. Tad nu beidzot 21. novembrī sagaidīju oficiālu VM paziņojumu.

Grūti spriest, cik liela loma tajā visā bija manām aktivitātēm, jo no vienas puses VM it kā jau sen (noprotams, ka gadiem ilgi) bija ko tamlīdzīgu plānojusi, bet no otras puses vēl maijā, sniedzot man atbildi, par šo klusēja kā partizāni. Tāpēc sliecos domāt, ka plānots gan jau bija, bet iekļaušana nākošā gada budžetā tomēr ir Lienes Liepiņas sarunu ar veselības ministri rezultāts. Jebkurā gadījumā mērķis ir sasniegts un tas tiešām iedvesmo. :)