Manas mājas virtuālajā pasaulē. Iespēja apkopot sev svarīgo, saliekot no lauskām savas pasaules un svarīgo lietu mozaīku.

 

Citi mani blogi:

Veselīga maize - par veselīgu dabīgi raudzētu maizi.

Azote - adoptētāju un aizbildņu SO "Azote"

LL Māja - par to, kā sapnis par savu māju piepildās

Neaizvietojamā ģimene

Audzinot pieņemtus bērnus, spilgti var izjust to, ka lielākā problēma un galvenais traucēklis ir trauksme. Tā visu laiku bērnu kaut kur dzen, neļauj atslābt un traucē justies harmoniski. Trauksme, protams, nav tikai svešās ģimenēs dzīvojošajiem bērniem un tai var būt dažādi iemesli un pakāpes, tomēr šajā kontekstā pārdomas rosinošs šķita pētījums, kurā tika analizēts tas, kā adoptētajiem bērniem klājas izglītības iestādēs. -> 

Skatoties uz sabiedrību kopumā, var teikt, ka adoptētāji parasti pārstāv finansiāli stabilāko un inteliģentāko daļu. Turklāt par viņu spējām un atbilstību vecāku lomai ir pārliecinājušās kompetentās iestādes. Daudziem no mums šajā procesā ir bijusi sajūta, ka tāda sagatavošana un pārbaude nenāktu par ļaunu visiem vecākiem pirms viņi par tādiem kļūst. Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka kopumā adoptētāji nodrošina labākus priekšnosacījumus bērniem potenciāla realizēšanai nekā vidējā ģimene sabiedrībā. Turklāt arī problēmu risināšanā ir labākas iespējas piesaistīt nepieciešamos pakalpojumus. Tā kā pētījumā tika vērtēts, kā bērniem klājas pirmsskolas izglītības iestādē, tad tajā tika iekļauti bērni, kas adoptēti agrīnā vecumā vai uzreiz pēc dzimšanas - tātad tās vecumgrupas bērni, kuru adoptētājiem ir vislielākās iespējas ieguldīties. 

 

Pētījumā [1]  tika salīdzināti bērni ar diagnosticētiem traucējumiem izglītības iestādēs, dalot pēc ģimenes veida: pilnās adoptētāju ģimenes, pilnās dabisko vecāku ģimenes, nepilnās jeb viena vecāka un jauktajās ģimenes un aizbildņu un audžuģimenes.

 

Aplūkojot datus par bērniem pirmsskolas izglītības iestādēs, redzams, ka pilnās adoptētāju ģimenēs dzīvojošajiem bērniem ir divas reizes biežāk diagnosticēti traucējumi nekā pilnās dabiskajās ģimenēs, par piektdaļu vairāk nekā audžuģimenēs un aizbildnībā un teju par trešdaļu vairāk nekā viena vecāka un jauktajās ģimenēs. 

Astotās klases skolēnu, kuriem diagnosticēti uzvedības un mācību traucējumi, datu salīdzinājumā vērojamas vēl lielākas atšķirības: pilnās adoptētāju ģimenēs dzīvojošajiem bērniem ir nu jau trīs reizes biežāk diagnosticēti traucējumi nekā pilnās dabiskajās ģimenēs, par 40% vairāk nekā audžuģimenēs un aizbildnībā un divas reizes vairāk nekā viena vecāka un jauktajās ģimenēs.

Analizējot datus tika akcentēti divi aspekti, ko vērts paturēt prātā: pirmkārt, adoptētajiem bērniem diagnosticēta emocionālā nestabilitāte, mācību traucējumi un grūtības noturēt uzmanību, nevis smagi intelektuāli vai psihiski traucējumi; otrkārt - adoptētāji bērnu veselībai pievērš pastiprinātu uzmanību un iespējams pat pārspīlētu. Analīzē tika aplūkota arī iespējamās iedzimtības un nelabvēlīgu prenatālo faktoru ietekme uz rādītājiem. Tomēr, manuprāt, ja šie faktori būtu tik nozīmīgi, tad nevajadzētu būt būtiskām atšķirībām starp pilnās adoptētāju ģimenēs dzīvojošajiem bērniem un bērniem, kas aug aizbildnībā un audžuģimenēs, turklāt pēdējo gadījumā rādītājiem vajadzētu būt augstākiem, jo tās ne vienmēr ir pilnās ģimenes. 

 

Man šie dati šķita interesanti no cita skatu punkta - tie lieliski atspoguļo sakarību starp diagnosticētajiem traucējumiem un to, cik liela bērnam ir iespēja zināt un uzturēt attiecības ar saviem vecākiem. Kā tas tika norādīts citā aspektā, tad pilno adoptētāju ģimenēm nebija nekāda vai arī niecīga informācija par bērna dabiskajiem vecākiem. Tas nozīmē, ka bērniem tā bija vēl mazāk un nebija nodrošināta saikne ar saviem vecākiem. Savukārt aizbildnībā un audžuģimenēs dzīvojošie bērni, lai arī zaudējuši savu vecāku aprūpi, tomēr ir informēti par savu ģimeni un pastāv iespējamība uzturēt kaut kādā mērā attiecības. Viena vecāka vai jauktajās ģimenēs dzīvojošie bērni aug viena vecāka aprūpē jeb vismaz daļēji ir apmierināta bērna vajadzība augt savu vecāku aprūpē. Jo mazāk informācijas par vecākiem un ierobežotāka iespēja uzturēt attiecības ar viņiem, jo lielāka trauksme bērnam, kas attiecīgi negatīvi ietekmē bērna attīstību un iespējas realizēt savu potenciālu. Citi pētījumi [2] apliecina to, ka tajos gadījumos, kad adoptētajiem bērniem ir nodrošināta iespēja uzturēt attiecības ar saviem vecākiem, viņiem ir augstāks pašnovērtējums, mazāk uzvedības problēmas, labākas attiecības ar adoptētājiem un vieglāk iekļauties, justies piederīgiem adoptētāju ģimenē. 

 

Zināt savus vecākus un uzturēt attiecības ar viņiem ir bērna pamatvajadzība, kuru nav iespējams kompensēt, aizvietojot vecākus ar citiem. Savukārt gadījumos, kad tomēr to nākas darīt, jāpatur prātā, ka vecāki joprojām ir ļoti svarīgi bērnam un jācenšas, cik vien iespējams, nodrošināt viņam informāciju un saikni ar tiem. 

 

 

 

 

[1] - https://ifstudies.org/blog/how-adopted-children-fare-in-middle-school

[2] - https://www.americanadoptions.com/blog/10-things-that-scientific-research-says-about-open-adoption/


About | Privacy Policy | Sitemap
Copyright © 2012 Adonika. Ievietotās informācijas (vai to daļu) kopēšana vai izplatīšana bez bloga autores rakstiskas atļaujas ir aizliegta.